Viss par mājdzīvnieku reģistrāciju

Daudzi mājdzīvnieku īpašnieki noteikti ir dzirdējuši kaut ko par nepieciešamību reģistrēt savu mīluli. Jāsaka gan, ka daudzi saimnieki to tomēr nedara un tam par iemeslu nereti ir neinformētība un zināšanu trūkums par šo procesu un tā patieso nepieciešamību. Lai palīdzētu dzīvnieku saimniekiem, esam apkopojuši visu svarīgāko informāciju par mājdzīvnieku reģistrāciju.

Kuri mājdzīvnieki jāreģistrē?

Pirmais un aktuālākais parasti ir jautājums par to, kuri mājdzīvnieki tad īsti ir jāreģistrē. Vai tiešām ir oficiāli jāreģistrē katrs kāmītis, pikalaina, kanārijputniņš un pat zivtiņa akvārijā? Patiesībā, to, kuri mājdzīvnieki ir jāreģistrē nosaka likums. Ministru kabineta noteikumi Nr.491. paredz, ka obligāti jāreģistrē tikai trīs veidu mājdzīvnieki – suņi, kaķi un istabas seski. Pārējo mājdzīvnieku reģistrācija nav obligāta, taču to var darīt, ja tas ir paša saimnieka interesēs. Papildus reģistrācijai, no 2016. gada 1. janvāra visus suņus ir arī jāčipo.

Kāpēc nepieciešams veikt mājdzīvnieku reģistrāciju?

Daudzi mājdzīvniekus nereģistrē vien tāpēc, ka paši neuzskata to par vajadzīgu, taču ir vairāki nopietni iemesli, kāpēc to obligāti jādara. Pirmkārt, tas ir paša saimnieka interesēs, jo, gadījumā, ja mājdzīvnieks kaut kur noklīst, ir iespējams ātri un operatīvi sameklēt dzīvnieciņa saimnieku. Otrkārt, tā ir iespēja veterinārārstiem un uzraugošajām institūcijām kontrolēt dažādu mājdzīvnieku pārnēsātu slimību izplatību, kā piemēram, trakumsērga, jo reģistrētajiem mājdzīvniekiem ir obligāti jāveic visas vajadzīgās potes. Treškārt, tā ir arī iespēja pielūkot, lai saimnieki ievērotu dzīvnieku labturības noteikumus un nelegāli neturētu dzīvniekus nepieņemamos apstākļos.

Kā iespējams veikt mājdzīvnieku reģistrāciju?

Visi mājdzīvnieki ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā. To var paveikt vairākās vietās, piemēram, pie veterinārārsta, kuram ir noslēgts līgums ar LDC, vietējās pašvaldībās, Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros, kā arī pašā LDC. Pati reģistrācijas procedūra ir ļoti īsa un vienkārša, taču jāatceras, ka pirms reģistrācijas jūsu mīlulim ir jābūt veiktām visām vajadzīgajām potēm, suņiem ir jābūt čipotiem un ir jābūt līdzi dokumentiem, kas šīs darbības apliecina. Mājdzīvnieka reģistrācija vienotajā valsts reģistrā ir maksas pakalpojums – vienreizēja maksa 3.50 eiro

Vai mājdzīvnieku reģistrācija uzliek kādus papildus pienākumus pēc tam?

Daudzi mājdzīvnieku saimnieki domā, ka reģistrēšana arī uzliek kādus papildus pienākumus, piemēram, regulāri informēt LDC par mājdzīvnieka gaitām vai arī pat vest mājdzīvniekus atrādīt. Nekas tāds nav jādara, ja vien neesat saņēmis īpašu uzaicinājumu, ko tādu darīt. Šādi uzaicinājumi tiek izteikti vien tad, ja ir pamatotas aizdomas par dzīvnieka labturības normu neievērošanu vai arī iespējamām slimībām, epidēmijas dēļ. Citādāk dzīvnieku reģistrācija nekādus papildus pienākumus neuzliek.

Tātad, ja esat suņa, kaķa vai mājas seska saimnieks un neesat veicis sava dzīvnieciņa reģistrēšanu vienotajā valsts reģistrā, ar steigu to izdariet. Tas ir obligāts nosacījums, taču arī jums pašam no tā būs zināms ieguvums.

Kultūra vidusmēra latvieša dzīvē

Katrai nācijai, katram cilvēkam ir bijusi saskarsme ar mākslas darbiem, mūziku, folkloru u.c. kultūras vērtībām. Daudziem latviešiem kultūra veido piederības izjūtu Latvijai. Tā ir mainīga, taču pamatos stabila gan tiem, kuri joprojām atrodas Latvijā, gan arī emigrējošajiem latviešiem vai lietuviešiem.

Kultūra var ļoti spilgti izpausties latviešu mūzikā un kino. Jau bērnībā, skatoties latviešu filmas, ir iespējams redzēt to atšķirību no citu valstu ražojumiem. Tās ir īpašās un saprotošās sajūtas no latviskas kultūras dzīves atspoguļojuma. Droši vien daudzi atceras un vismaz kaut reizi ir redzējuši 1981. gada filmu “’Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Droši vien daudzi to pirmo reizi redzēja uz melnbalta televizora, bet tas nemazināja filmas pievilcību to acīs. Šī filma ir veidota uz spilgta tautiskās komēdijas parauga. Tajā lieliski atspoguļota latviešu mentalitāte: materiālo labumu tieksme, labsirdība, arī konkurences cīņas, pašaizliedzība darbā. Spilgts padomju laika spogulis ir mašīna ”Žigulis”. Jāņa Streiča filmas patīk dažāda vecuma cilvēkiem. Viņu noteikti var uzskatīt par spilgtu latviešu kino ikonu. Viņa filmas vienmēr gūst lielu tautas atbalstu, tās netiek aizmirstas arī mūsdienās, piemēram, ”Mans draugs- nenopietns civēks”, ”Likteņdzirnas”, ”Cilvēka bērns”. Starp jaunākajām filmām ir 2010. gada filma ”Rūdolfa mantojums”. Arī tajā ir spilgti attēloti latviešu dzīve un visas tautas vēsture. Dzīve saimēs tuvina dažāda vecuma cilvēkus un vienmēr pastāv mīlestības afēras, kāds liekas to vidū.

Saskarsme ar mūziku noteikti bija katram, kuram vēl nebija televizora vai arī tas vienkārši pārāk daudz elektrību. Ja pa radio dzird dziesmu ar viegli uztveramiem vārdiem un skanīgu melodiju, pastāv liela iespēja, ka daudziem tā iepatiksies. Viens no piemēriem ir ”Prāta Vētra”. Grupas biedri piedzīvojuši Padomju laikus, Latvijas neatkarības atgūšanu, arī tā dēvēto ”dzelzs priekškaru” u.c. laikus, kas nu jau ir daļa no Latvijas vēstures. Tā visa iespaids manāms viņu dziesmās. ”Prāta Vētra” ir dziedājusi arī tautasdziesmas kopā ar V. Vīķi- Frebergu. Viņi spēj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus, dziesmās atspoguļota latviešu mentalitāte, vēsture, piemēram, ”Mana dziesma”. Koncertā cilvēki šīs dziesmas laikā pacēla rokas gaisā un ieslēdza telefona gaismas. Tas, ka ”Prāta Vētra” vieno cilvēkus, spilgti pierādījās koncertā Mežaparkā , kur bija ap 45 000 cilvēku. Manuprāt, visspilgtākais emocionālais moments bija ”Mana dziesma” izpildījums Dziesmu svētkos.

Kultūra ir ļoti plašs jēdziens, jo ietver būtībā jebko, kas ir sabiedrības radīts ar garīgo un fizisko darbu. Tas, ka kultūra ir visapkārt vēl nenozīmē, ka tā ir daļa no personas. Pie tā ir jāstrādā – jāizprot tās vērtība. Latviešiem kultūrai ir jābūt neizsmeļamai un neparakstāmai vērtībai ar tautasdziesmām, folkloru, dziesmām un citām lietām, kas katram ir svarīgas, lai vienlaikus arī attīstītu latviešu pašcieņu un patriotismu. Ir svarīgi jau no mazotnes novērtēt uz izjust dažādas kultūras vērtības, tās iekļaujot savā dzīvē. Tādējādi tiek celts visas valsts kultūras līmenis un kultūra ir dzīva, kas ir ļoti svarīgi šajā tehnoloģiju laikmetā. Tāpat ir svarīgi saglabāt šo daļu, kas pieder pie sajūtas, ka esi latvietis.

Atsauce un attēls no GetEuro Lietuva!

Kādas ziņas jāgaida no citplanētiešiem?

Ja cilvēce nav vienīgā attīstītā civilizācija visumā, tad rodas jautājums: Kādēļ tie nav ar mums kontaktējušies? Jaunākie atklājumi norāda, ka katrai zvaigznei ir vairākas planētas. Ir zināms, ka mūsu galaktikā ir miljardiem zvaigžņu, bet redzamajā visumā – miljardiem galaktiku un pożyczka online. Ar tik milzīgu skaitu potenciālo planētu, uz kurām var attīstīties alternatīva dzīvība, noteikti, ka kāda jau klauvētu pie mūsu durvīm, vai vismaz atsūtītu ziņu radio viļņos. Pieejamās atbildes iekļauj skaidrojumus, ka augsti attīstītajām civilizācijām neesam interesanti, tāpat kā mēs, uzduroties skudru pūznim, nelūdzam, lai mūs iepazīstina ar galveno skudru, tāpat traucējot milzīgie kosmiskie attālumi, kas apgrūtinātu saziņu pat ar tuvāko zvaigžņu pakājē mītošiem citplanētiešiem. Bet vai ir iespējams, ka mums tomēr mēģina sazināties, bet mēs neprotam uztvert šos centienus?

Ņemot vērā to, cik ātri attīstās tehnoloģiskās iespējas, kā arī to, ka cilvēce šādā tehnoloģiju zelta laikmetā atrodas pavisam nesen, vien pāris gadsimtus, uzskata, ka vairums potenciālo citplanētu civilizāciju, kas ar mums vēlētos nodibināt kontaktus, mūs apsteigs attīstībā. Iedomājieties, kā izskatītos civilizācija, kas silikona čipu atklāja nevis 50, bet 1000 gadu atpakaļ. Cik tālu tā būtu progresējusi un kādi sasniegumi tai būtu pa spēkam? Ņemot to vērā, daži zinātnieki apgalvo, ka mēs varētu vispirms atklāt ārpuszemes civilizāciju megastruktūras (milzīgas kosmosa stacijas, mākslīgas planētas u.c.), pirms satiktu to būvētājus. Šobrīd zinātnieki uzmanīgi vēro zvaigzni KIC 8462852, kuras gaismas intensitāte ir aizdomīgi un ievērojami mainīga, pēdējo gadu laikā. Daži apgalvo, ka šīs variācijas izraisa tās apkārtnē esošās citplanētiešu megastruktūras, kas reizēm nonāk starp mums un tālu zvaigzni, bloķējot daļu zvaigznes. Citi, krietni konservatīvāki iespējamie skaidrojumi, ir liels daudzums eksoplanētu vai citu dabīgu ķermeņu.

Nav izslēgts arī, ka mēs atrastu nelielus citplanētiešu ražojumus tepat, mūsu Saules sistēmā. Tāpat kā mēs sūtām izpētes zondes, lai atklātu mūsu sistēmas noslēpumus, to pašu darīt varētu būt interesanti arī citām civilizācijām. Ar šādām zondēm varētu noskaidrot, kādi derīgie izrakteņi šeit ir pieejami. Daži zinātnieki spekulē, ka ļoti attīstīta civilizācija būtu pilnībā automatizējusi šo procesu, izmantojot inteliģentas zondes, kas patstāvīgi veic mērījumus. Izmantojot kosmosā atrodamās gāzes un putekļus, šādas zondes varētu arī patstāvīgi papildināt savas rindas, nodrošinot savu mātes civilizāciju ar neizsīkstošu robotu-pētnieku floti.

Starpgalaktiskā kontakta aizdomas krīt uz noslēpumainiem radio viļņu implusiem, kas ilgst tikai pāris sekundes tūkstošās daļas un nāk no miljardiem gaismas gadu tālienes. Šie signāli ir ar nejaušiem intervāliem un nāk no visām pusēm. Aizdomās tiek turēti izgarojoši melnie caurumi, blīvu objektu sadursmes, mirstošu zvaigžņu sprādzieni un alternatīvas civilizācijas lūgums atzvanīt. Pēc ilgstošiem pētnieciskajiem darbiem, 2007. gadā tika atklāti vērtīgi pavedienu šo impulsu izcelsmē: to struktūra atklāja, ka tie ir radušies tālos un blīvos visuma nostūros spēcīgi magnetizētā plazmā. Šāds apraksts perfekti atbilst neitronu zvaigznēm ar kolosāliem magnētiskajiem laukiem, sauktiem arī par magnetāriem (kredyt gotówkowy bez zaświadczeń), pārvelkot strīpu teorijai par ziņām no tālām galaktikām.

Kas jādara, lai virtuve nepārvērstos par baktēriju perēkli?

Virtuve ir tā vieta mājoklī pie kuras tīrības ir īpaši jāpiedomā. Tā ir vieta, kur glabājas pārtikas produkti un kur tiek gatavots ēdiens, tāpēc ir īpaši svarīgi panākt, ka virtuve ir tīra no dažādiem nevēlamiem mikrobiem un baktērijām, kas var slikti ietekmēt veselību. Diemžēl, regulāri uzturēt virtuvi perfektā kārtībā ne vienmēr ir iespējams un tas rada ideālu vidi pelējuma sēnītei un dažādu baktēriju attīstībai. Kā panākt, ka virtuve nepārvēršas par sēnīšu un baktēriju perēkli arī tad, ja jums nav laika virtuves tīrīšanai veltīt vairākas stundas dienā?

1. Izvēlieties piemērotus tīrīšanas līdzekļus

Pirmkārt, ja negribat, lai tīrīšanu jāveic vairākas reizes dienā, izvēlieties piemērotus tīrīšanas līdzekļus, kas iznīcina mikrobus un neļauj tiem vairoties. Viena opcija ir izvēlēties antibakteriālus un ļoti spēcīgus līdzekļus, kā arī взять кредит онлайн, kas pavisam noteikti nogalinās visus organismus, taču tad ir jāievēro īpaša piesardzība, jo šie līdzekļi paši par sevi var būt kaitīgi veselībai, jo īpaši tad, ja tiek lietoti saskarsmē ar pārtikas produktiem. Labāk ir izvēlēties efektīvus, bet dabīgus tīrīšanas līdzekļus. Piemēram, pret pelējums sēnīti lieliski cīnīsies etiķis, bet ar baktērijām varat tikt galā lietojot spirtu. Ikdienas uzkopšanai derēs arī tīrs ūdens.

2. Regulāri mainiet sūkļus un lupatiņas

Viena no lielākajām kļūdām, ko daudzi pieļauj ir pārāk reta tīrīšanas instrumentu nomaiņa. Lupatiņas un sūkļi, ar kuriem tiek mazgāti trauki un tīrītas virtuves virsmas noteikti ir jāmaina vismaz dažās reizes mēnesī, atkarībā no tā, cik bieži tās tiek lietotas. Ja tas netiks darīts, paši tīrīšanas rīki pārvērtīsies par sēnīšu un baktēriju perēkļiem un turpmākā uzkopšana nekādus rezultātus nedos, jo baktērijas tikai turpinās vairoties. Vislabāk, pierakstiet kalendārā vai plānotājā, kad tīrīšanas rīkus nomainījāt, lai zinātu, kad tas būs jādara atkal.

3. Tīriet ar tvaiku

Viena no labākajām un piemērotākajām tīrīšanas metodēm virtuvei ir tīrīšana ar tvaiku. Tā ir veselībai pilnīgi nekaitīga, jo tīrīšana principā notiek ar tīru ūdeni, taču tā spēj nogalināt visas baktērijas un sēnītes vienā acu mirklī. Ar tvaiku iespējams tīrīt visas virsmas, tajā skaitā arī traukus. Šī metode ir ļoti vienkārša, vienīgi prasa nelielus sākotnējos ieguldījumus, jo tvaika slota izmaksā diezgan dārgi, tomēr tas noteikti ir tā vērts. Īpaši ieteicams ir izmantot tvaika slotu virsmām, kas bijušas saskarsmē ar jēlu gaļu, jo tas iznīcinās gan baktērijas gan dažādus parazītus.

4. Vislielāko uzmanību pievērsiet plīts un ledusskapja tīrībai

Parasti ikdienā tiek nomazgāti vien trauki un noslaucīta galda virsma, taču tik pat lielu vērību noteikti jāpievērš plīts un ledusskapja tīrīšanai, jo tās ir vietas, kas regulāri ir saskarsmē ar pārtiku un kurām jābūt ļoti tīrām. Tas nenozīmē, ka katru dienu stundām ilgi jāberž plīts un ledusskapis, taču katru reizi pēc plīts lietošanas vajadzētu vismaz noslaucīt tās virsmu un ledusskapi jātīra tad, ja kaut kas izlīst vai tiek novārtīts.

5. Pievērsiet uzmanību tam, kā tiek glabāti produkti

Tomēr, ne tikai pati tīrīšana ir būtiska, lai baktērijas un sēnītes nevairotos. Būtisks ir arī pareizs produktu novietojums. Izvērtējiet, kas ir jāglabā ledusskapī un kas var tikt glabāts istabas temperatūrā. To ievērojot, jūs panāksiet, ka produkti retāk bojājas un līdz ar to, netiks radīti sēnīšu un baktēriju perēkļi (кредит на карту). Tāpat arī jēlus produktus nedrīkst glabāt kopā ar tiem, kas gatavi lietošanai. Būtu ieteicams izmantot arī atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un citu produktu griešanai. Tā jūs panāksiet, ka visi pārtikas produkti tiek pareizi un pienācīgi uzglabāti un apstrādāti pirms lietošanas uzturā.

Kā pārstādīt telpaugus?

Katram telpaugam pienāk laiks, kad tas ir jāpārstāda. Daži telpaugi jāpārstāda ik gadu, citi vien tad, kad tas nepieciešams dažādu iemeslu dēļ, taču augu pārstādīšana nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Darot to nepareizi, augs var neieaugties vai arī var tikt iztraucēts tā augšanas cikls un augs var neziedēt. Kā tad īsti ir jāpārstāda telpaugi, lai šis process nāktu viņiem par labu, nevis kaitētu?

Pirmkārt, ir jāzina, kad ir laiks augus pārstādīt. Daudzi maldīgi uzskata, ka pilnīgi visi augi ir katru gadu jāpārstāda. Tā nav. Augu ir jāpārstāda tad, ja tam ir kādas problēmas un tas nīkuļo, tad ja vēlaties to pavairot vai atstāt tikai jaunos dzinumus, tad ja vecajā podiņā tam kļuvis par šauru vai tad, ja tā augsne vairs nav piemērota augam. Tā pat vien, neviens augs nav jāpārstāda. Vēl jāzina, ka vislabāk augus ir pārstādīt ļoti agrā pavasarī vai ziemas beigās займы онлайн, taču ja augam klājas tiešām slikti un steidzami ir nepieciešams to pārstādīt, šo procesu var veikt arī citos gada laikos. Ieteicams gan vismaz ievērot pārstādīšanai labvēlīgās dienas pēc mēness fāzēm.

Pārstādot augus, vispirms ir jāizdomā, kāda pārstādīšanas metode tiks izmantota. Viens variants ir pārstādīt tikai pašu augu, no tā saknēm notīrot nost visu zemi un otrs variants ir stādīt augu ar visu zemi, klāt pieliekot jaunu. Pirmo variantu pārsvarā izmanto tad, ja vecā augsne kļuvusi nepiemērota, piemēram, ja tai uzaugusi cieta garoza un tā vairs nav auglīga. Vēl zemi jānoņem tad, ja kaut kas vainas auga saknēm, līdz ar to, saknes ir jāapgriež. Arī pavairojot augus кредиты онлайн с плохой кредитной историей, tos būs jāatdala no augsnes. Ja pārstādīšana tiek veikta tāpēc, ka augama vajag vairāk vietas podiņā, tad zemi var atstāt.
Pārstādot augus, ir jāņem vērā tas, kāda augsne katram no tiem ir vajadzīga. Lielākā daļa telpaugu nav īpaši prasīgi pret augsni un augs arī parastā melnzemē, kas paņemta no dārza, taču pirms pārstādīšanas vajadzētu painteresēties par to kāda veida augsne ir vajadzīga katram augam. Piemēram, augiem ar trauslām saknēm vairāk būs piemērota irdena zeme. Sukulentiem labāka būs kaļķaina zeme. Ir augi, kuriem vajag izteikti skābu zemi. Vēl jāievēro, ka vairumam augu podiņa apakšā liek akmeņus, lai labāk tiktu novadīts ūdens. Atsevišķiem augiem zemi ir arī jākārto slāņos, šī paša iemesla dēļ. Piemērota augsne un tās proporcijas arī padarīs augu aprūpi vienkāršāku, jo augus tik viegli nevarēs pārliet vai izkaltēt.

Otra lieta, ko jāievēro augus pārstādot ir poda lielums. To pamatā jānosaka pēc auga saknēm, proti, jo lielākas saknes, jo lielāks pods nepieciešams. Arī sakņu formai ir nozīme. Ja auga sakne ir ļoti garas vajadzēs dziļu podu, ja tās ir īsas, bet tās aizņem lielu laukumu, vajadzēs seklāku podu. Vēl jāņem vērā dažādas augu īpatnības, piemēram, nefrolēpēm, kurām augs stīgas vajag seklus podus, lai būtu vietas šīm te stīgām. Ziedošajiem augiem parasti vajag mazākus podiņus, bet zaļajiem augiem, kas nezied lielākus. Īpaši podiņi vajadzīgi puķēm, kas fotosintēzē ar saknēm, kā, piemēram, orhidejām рефинансирование.